| |
- En vinplantes kendetegn er dens første, nederste blad. Hvis det er lyst i farven, vil bærene af den nye plante også blive lyse. Hvis det er rødligt eller mørkt, vil bærene også blive det, forklarer vindrueavleren og forædleren fra Daukstes i Gulbene Amt, Andrash Fazekash, og han tilføjer:
- Ved I, at en vinplante vokser 12 cm i døgnet? Og at avlet fra frø eller stikling giver den udbytte allerede den tredje år? Hvis den altså bliver passet ordentligt.
Andrash Fazekash er ungarer, men lettisk gift. Størstedelen af sit liv har hab boet i Letland, han har fået lettisk indfødsret og lært sproget så godt, at han ovenikøbet nu skriver digte på lettisk.
Hans interesse for vinavl startede for mange år siden, da han - manden fra vindruelandet Ungarn - stod i en lang, lang kø i en butik i det dengang sovjetiske Gulbene for at købe et kilo importerede vindruer. Et kilo - mere måtte ikke en kunde købe.
Jo, han fik sine druer, men en lille dreng, der stod sammen med sin mor lige efter ham i køen, fik ingen - druerne var udsolgt. Og drengen begyndte at græde. Andrash gav sine druer til drengen og tænkte, at sådanne almindelige varer som druer burde der være nok i ethvert land, ja, i hvertfald i Letland. Og hvis ikke andre ville, så ville han selv gøre noget for det.
Andrash fik bøger fra andre republikker i Sovjetunionen (der var ikke skrevet meget om vindrueavl på lettisk dengang). Han fik også lidt pollen, og trin for trin, med megen læsning og selvstændigt arbejde startede Andrash sit livsværk - vinavl. Det tog mange år.
Nu er Andrash Fazekash kendt ikke kun i Letland, men også i udlandet. Allerede i 1998 skrev Thomas Plocher, vindrueavler og vinmarkkonsulent fra Northern Winework Inc., Hugo, Minnesota, USA i sin beretning:
“Jeg var imponeret over de resultater, Andrash Fazekash havde opnået - hans druer var de tidligst modnende sorter af alle dem, jeg så i Baltikum på min rejse. Det var altso lykkedes for Andrash at kombinere druernes tidlige kvalitet med høj tolerance over for vinterfrost. Og det hele - med de beskedne økonomiske muligheder, han havde.”
Og lidt senere står der i beretningen: “Jeg må indrømme, at Andrash har unik viden om anvendelige vinafarter og tilavl af nye sorter, og han har fortrinligt kendskab til vinavlstrategi.”
Andrash Fazekash bruger pollen fra fire grundarter - Vitis vinifera, V. labrusca, V. riparia og V. amurensis. Hans første krydsninger bliver allerede brugt i videreforædling. Vinavleren fra Gulbene har nu samarbejde med avlere i Rusland, Estland, Norge, Sverige og USA og han får forskningstilskud fra staten og opbakning fra kommunen.
Det sidste nyheder fra Andrash lyder:
- Lige nu laver jeg sorter, der nemt kan avles i Skandinavien, også i Danmark. Sorter, der kan trives og modne godt i en regnfuld, kølig sommer. Som tingene står nu, håber jeg, at der allerede i 2003-2005 vil være nye planter nok til alle, som vil have dem.
Og han tilføjer smilende:
- Husk bare: Et glas god vin - det er udmærket, men glem ikke at spise druerne også. Det gør jeg selv, og jeg klager ikke over helbredet. |
|
«Vīnogulāja pazīme ir tā pirmā, apakšējā lapa. Ja tās krāsa ir gaiša, arī jaunā auga ogas būs gaišas. Ja tā ir sarkanīga vai tumša, arī ogas būs tumšas«, skaidro vīnogu hibridizētājs Andrašs Fazekašs no Gulbenes rajona Daukstu ciema un piebilst:
«Vai zinājāt, ka vīnogulājs izaug 12 cm diennaktī? Un, ka sēklenis vai spraudenis jau trešajā augšanas gadā dod ražu? Protams, ja to pienācīgi aprūpē.«
Andrašs Fazekašs pēc tautības ir ungārs, taču precējies ar latvieti. Savas dzīves lielāko daļu nodzīvojis Latvijā, ieguvis pilsonību un tik labi iemācījies valodu, ka latviski raksta dzeju.
Viņa interese par vīnogu audzēšanu aizsākās daudzus gadus atpakaļ, kad viņš - vīrs no vīnogu zemes Ungārijas - stāvēja garum garā rindā kādā no padomju Gulbenes veikaliem, lai nopirktu vienu kilogramu importētu vīnogu. Vienu kilo - vairāk uz vienu cilvēku nedeva.
Jā, Andrašs savas vīnogas nopirka, taču mazs puikiņš, kas kopā ar savu mammu stāvēja rindā uzreiz aiz viņa, gan ne - ogas bija beigušās. Un puisēns sāka raudāt. Andrašs atdeva viņam savas ogas un nodomāja, ka tik parastai lietai kā vīnogām vajadzētu būt pietiekošā daudzumā jebkurā zemē, jā, Latvijā jau nu noteikti. Un, ja ne citi, tad viņš pats katrā varētu darīs kaut ko šīs lietas labā.
Andrašs no citām Padomju Savienības republikām sadabūja grāmatas (latviski toreiz vēl nekas daudz par vīnogu audzēšanu nebija sarakstīts). Viņam izdevās sadabūt arī nedaudz putekšņu, un tā - soli pa solītim - daudz lasot un patstāvīgi strādājot, Andrašs iesāka savas dzīves lielo darbu - vīnogu hibridizāciju. Tam vajadzēja daudzus gadus.
Tagad Andrašs Fazekašs ir pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Jau 1998. gadā vīnogu audzētājs un vīnogu plantāciju konsultants Tomass Pločers no Northern Winework Inc., Hugo, Minnesotā, ASV savā ziņojumā rakstīja:
«Uz mani lielu iespaidu atstāja rezultāti, kādus sasniedzis Andrašs Fazekašs - no visām vīnogu šķirnēm, ko redzēju sava ceļojuma laikā Baltijā, tieši viņa vīnogas bija tās, kas nogatavojās visagrāk. Andrašam bija izdevies savienot ogu agro gatavību ar augu augsto salizturību. Un tas viss bija sasniegts ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem, kas bija viņa rīcībā.«
Un mazliet tālāk viņa ziņojumā rakstīts: «Man jāatzīst, ka Andrašam ir unikālas zināšanas par vīnogu pirmsugām un jaunu šķirņu radīšanu, un viņš lieliski pārzina vīnogu hibridizācijas stratēģiju.«
Andrašs Fazekašs izmanto putekšņus no četrām pamatsugām - Vitis vinifera, V. labrusca, V. riparia un V. amurensis. Viņa paši pirmie krustojumi jau tiek izmantoti tālākai hibridizācijai. Gulbenes vīnogu audzētājam ir sakari
ar hibridizētājiem Krievijā, Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā un ASV, un viņš saņem pētnieka piemaksu no valsts un atbalstu no pašvaldības.
Paši nesenākie jaunumi no Andraša ir šādi:
«Pašlaik es veidoju šķirnes, kas būs viegli audzējamas Skandināvijā, arī Dānijā. Šķirnes, kas labi aug un nogatavojas lietainās, vēsās vasarās. Šķiet, - es vismaz tā ceru - , ka jau 2003.-2005. gados varētu būt pietiekoši augu, lai pietiktu visiem, kas tos vēlēsies iegādāties.
Un smaidot piebilst:
«Iegaumējiet: glāze vīna ir lieliski, bet neaizmirstiet ēst arī ogas! Es tā daru, un par veselību nesūdzos!
|
|
